Mana diagnoze - multiplā skleroze
Manas attiecības ar ēdienu
Manas attiecības ar ēdienu ir veidojušās vairākos posmos.
Pirmais posms uzreiz pēc tam, kad ieguvu MS diagnozi (2006.g)
Man bija divdesmit gadu un es svēru 94 kg.
Gada laikā pēc diagnozes uzstādīšanas nonācu pie lēmuma, ka vēlos atbrīvoties no sava liekā svara.
Aizgāju uz svara vērotājiem un man pietika ar vienu reizi, jo tur es ieguvu zināšanas par to, cik daudz vai precīzāk MAZ, cilvēkam vajag, lai tas ir uzņēmis sev vajadzīgo no pārtikas, lai izdzīvotu.
Tagad, atskatoties uz šo pieredzi man ir skaidrs, ka tas bija klikšķis, lai es atdalītos no ģimenē pārmantotajām tradīcijām, kuras es kā bērns, AUTOMĀTISKI pārņēmu, nedomājot vai tas ir tas, kas man ir vajadzīgs.
Iepriekšējā rakstā jau minēju, ka mani vecvecāki ir dzīvojuši laukos un strādājuši, lai paši iegūtu savu pārtikas grozu. Tie daudz strādāja, daudz patērēja savu fizisko slodzi un loģiski, ka tiem vajadzēja uzņemt lielāku daudzumu pārtikas.
Man garšoja kartupeļi, mērces, salāti, gaļa - kam tad tas negaršo, bet, ja cilvēks dzīvo lielpilsētā, tad viņam jāsaprot, ka jāuzņem pārtika, balstoties uz to, cik daudz tas patērē savas fiziskās enerģijas.
Uzturs ir daudzveidīgs. Ir pārtika, kas baro muskuļus. Tas nepieciešams tiem, kas piekopj aktīvu dzīvesveidu. Un ir pārtika, kas pabaro smadzenes, kas piemērota tiem, kas strādā ar “galvu”.
Manuprāt, šobrīd tā ir lielākā daļa mūsdienu sabiedrības.
Tie ir tie, kuri strādā pie datora. Bet, atskatoties uz to, kas notiek pusdienlaikā, tad visi, kas strādā ofisos, noskrien lejā uz kafejnīcu un, ēdot pusdienu piedāvājumu (kas ir lēts un garšīgs piedāvājums) neiztērē no šīs porcijas uzņemto enerģiju.
Sava mazkustīguma dēļ - jo ir sabiedriskais transports, personīgais auto - sabiedrībai ir problēmas ar lieko svaru un vecumam pieaugot, tam klāt nāk citas veselības problēmas.
Es pati esmu to piedzīvojusi, kad strādāju ofisā un ēdu sātīgas pusdienas.
Kā jau sieviete arī es, mūždien, vēlējos izskatīties slaidāka. Draudzene man ieteica izlasīt grāmatu Ēst, lai dzīvotu, kuru ir sarakstījis sertificēts ārsts un uztura zinātnieks. Grāmata paplašināja manu apziņu un iedrošināja uz eksperimentu - kļūt par veģetārieti.
Es noslēdzu vienošanos ar sevi, jo gribēju zināt, kā es jutīšos, ja izslēgšu no savas ēdienkartes gaļu (eksperimentēju 2015.gadā).
Ieguvums: Beidzot, tiku vaļā no tiem četriem liekajiem kilogramiem, ar kuriem netika galā neviena diēta. Ieguvu lielāku pašpārliecinātību, jo varēju ielīst tajās foršajās džinsenēs un ieguvu VAIRĀK ENERĢIJAS! Galva strādāja daudz labāk, jo pēkšņi es spēju atcerēties vairāk un ikdienā prast efektīvāk izmantot savas intelektuālās zināšanas.
Pēc sajūtām - ieguvu vieglumu dzīvē.
Tā kā, man tas viss bija tikai eksperiments un es nebiju dzīvnieku aizstāvis, tad man nebija pretenzijas pret gaļas produktu lietošanu. Es IEMĀCĪJOS SAJUST, KAD MANS ORGANISMS MAN PRASA PĒC GAĻAS. Bet tagad, es nespēju iedomāties, ka varētu atgriezties pie tā ēšanas režīma, ar kādu dzīvoju pirms piecpadsmit gadiem, kad gaļa manā ikdienā bija, teju katru dienu.
Nākamais eksperiments bija VEGĀNISMS. Tas ir tad, kad izslēdz no sava uztura visus dzīvnieka izcelsmes produktus - gaļu, pienu, olas utml.
Ieguvums pēc eksperimenta: Iemācījos jaunas receptes, kas balstītas uz augu izcelsmes produktiem. Sajūtu ziņā, apziņa, ka es varēšu izdzīvot, ja man nebūs govs, no kuras paņemt pienu, lai uztaisītu sieru un izceptu steiku.
Nākamais eksperiments - SVAIGĒŠANA, kad lieto svaigu augu valsts produktus. Apzināti to sāku pavasarī, kad vācu pirmos zaļumus - gārsu, nātri, uz palodzes audzēju salātus, diedzēju graudus.
Šis eksperiments man dabiski izbeidzās ziemā, jo aukstums un saules trūkums apgrūtina iespējas tikt pie svaigiem lakstiem, protams, var pirkt veikalā, tomēr es arī sajūtu ziņā sapratu, ka gribu siltu pupiņu zupu.
Nākamais eksperiments - FASTINGS, jeb intervālā ēšana.
Tas ir tad, kad ēd, ievērojot konkrētu intervālu starp ēdienreizēm.
8 stundas. 16 stundas vai 20 stundas.
Šī man bija visjaudīgākā pieredze, jo es ieguvu milzum daudz enerģijas, kuras man iepriekš nebija tik daudz. Un es ieraudzīju kā strādā man Prāts! Bet ne par to, šoreiz ir mans stāsts.
Tagad, priekš sevis es esmu atradusi savu ideālo ēšanas režīmu - tas ir piemērots gadalaika cikliem.
Pavasarī, kad daba mostas es organismam ļauju attīrīties no smaguma, kas uzņemts ziemā. Es izjūtu vēlmi pēc badošanās un ļauju ķermenim darboties, patērējot, ziemas laikā uzkrātās rezerves. Ne velti, kristiešiem pirms Lieldienām tiek ieturēts lielais gavēnis.
Vasara ir īstais laiks svaigēšanai, jo pati daba sniedz tik daudz veltes, no kurām cilvēks var pārtikt.
Rudens ir laiks, kad nogatavojas arī smagāka pārtika - kartupeļi, bietes, burkāni... un ir laiks gatavoties ziemai.
Ziemā ir svarīgi, lai ir silti un cilvēkiem prasās sātīgāks uzturs, jo ķermenis sāk patērēt vairāk enerģijas, lai sevi sasildītu.
Izmantoju principu - ēst tad, kad gribas ēst.
Neizpildu tādas normas kā brokastis, pusdienas, launags un vakariņas.
IEKLAUSOS savā organismā un, šo spēju to sadzirdēt, man ir devuši mani pieredzētie eksperimenti.
Ēdu tad, kad JŪTU IZSALKUMU. Patiesībā, biju jau aizmirsusi kā tas ir, kad man tik tiešām gribas ēst. Jo piespiežot sevi izturēt lielo intervālu starp ēdienreizēm (intervālā ēšana) es, beidzot sapratu, kāds ir mans izsalkums!
Piekopjot intervālo ēšanu es pamanīju savu vājo punktu - kad ir stress, tad nenormāli gribas kaut ko apēst.
Analizēju, kas manī notiek un kāpēc rokas sniedzas pēc ēdiena un ieraudzīju, ka to man ir iemācījušas manas dzimtas sievietes - mana ome un mamma, kuras ir bijušas ļoti korpulentas! Un kas mani atšķir no viņām? Tas, ka es negribu būt tāda pati kā viņas, kuras savu neapmierinātību pret dzīves situācijām noklusē un nerisina, bet apēd!
Es pamanīju, ka biju viņu kopija, tāpēc arī tagad, kad neesmu resursā, tad rokas sniedzas pēc ēdiena. Tagad, kad es saprotu, no kurienes tam aug kājas, es uzdodu sev jautājumu - kā es sev varu palīdzēt, izvēloties NEAPĒST kilogramu gotiņas?!
Spēju analizēt sevi, savas ikdienas situācijas, ieraudzīt cēloņus tam, kas notiek manā dzīvē man iemācīja psihoterapijas pieredze.
Daudzas lietas analizēju caur savas dzimtas sievietēm - mammu, omi un sapratu, ka tas nav mans! Tās metodes, ar kurām viņas risināja savu dzīvi, tās nav tās metodes ar kurām es vēlos risināt savējo.
Tas, ko es vēlos tev ieteikt - nebaidies eksperimentēt un mainīties.
Izvēlies sev tīkamu izaicinājumu un iemācies SAJUST, kā jūtas tavs ķermenis.
Lai spētu pamanīt un sajust pārmaiņas, izaicinājumam jānotiek vismaz mēnesi.
Idejas izaicinājumiem - mēnesis BEZ:
cukura;
gaļas;
piena produktiem;
kviešu produktiem - makaroni, gaišā maize, smalkmaizītes.
Pēc eksperimenta SAJŪTI, kā jūtas tavs ķermenis un izvēlies, ko no tā visa tu vēlies atgriezt savā uzturā.
Interesanti ir tas, ka pēc tam, kad esi iztīrījis savu organismu no liekā, tad vairs nemaz negribas atgriezt savā ikdienā to, no kā atteicies.
Manā gadījumā, es atradu alternatīvas kā saldināt savu dzīvi. Ja arī izvēlos ko saldāku, tad varu neuztraukties, ka cukura ikdienas patēriņa limits būs izsmelts.
Varu salīdzināt, pirms desmit gadiem es pirku cukuru, vismaz 2kg mēnesī.
Tagad, viena kg paka cukura mūsu ģimenē ir uz pusgadu!
Cik kilogramus cukura tu patērē mēnesī?
Produkti, kurus es izvēlos nelietot - desas, cīsiņi, jogurti, baltmaize, konservi, bulciņas, cukurs.
Bija laiks, kad es strikti turējos, lai nekādā gadījumā nepārkāptu sev uzliktos ierobežojumus.
Tagad es pieeju tam brīvāk un, ja esot ciemos mani cienā ar desām es to varu apēst un pēc tam varu sev apstiprināt, ka man labāk patīk dzīvot bez tām.
Produkti, kuri tiek lietoti reti (ne vairāk kā 1x mēnesī) - biezpiena sieriņi, cepumi, konfektes, graudu maize.
Produkti, kuri tiek regulāri pirkti - bioloģiskā Ķelmēnu maize, griķi, rīsi, dažādas pupiņas, dārzeņi, rieksti, augļi un dārzeņi (kad beidzas savējie, tad pērkam no vietējām saimniecībām).
Tagad, kad pēc savas pieredzes un jauniegūtajām zināšanām, es skatos uz saviem bērniem, es redzu, ka viņi ēd tad, kad viņiem gribas ēst un ļauju viņiem dzīvot pēc šāda principa. Man ir svarīgi, lai viņi ikdienā uzņem daudz augļus un dārzeņus. Viņi paši man parāda, ka gaļa tiem ir otrajā plānā un no piedāvātajiem ēdieniem ar gaļu viņi tos izvēlas reizi nedēļā. Manuprāt, mūsdienu bērni paši jūt, kas tiem ir vajadzīgs un es mācos no tiem.
Es dalos ar savu pieredzi, jo pati esmu smēlusies un iedvesmojusies no citu cilvēku pozitīvajām pieredzēm, redzot, kā uz dzīviem cilvēkiem, kuri slimo, strādā uzņemtā ikdienas satura korekcijas.
Ieguvumi, eksperimentējot.
Apziņas paplašināšana - uzzini to, ko nezināji pirms tam.
Jaunas pieredzes iegūšana - uzzini, ka vari to, par ko iepriekš pat nenojauti.
Neironu attīstība - iespēja ierādīt tiem jaunus ceļus, kas paliek uz mūžu, visiem pēcnācējiem.
Sajūta, ka iespējams ir viss!