Lai tava pārtika ir tavas zāles un labsajūtas avots

Bērnībā mēs iemācāmies kā uztvert pasauli, balstoties uz to, kā pret to attiecas cilvēki mums blakus, mūsu atbalsta personas. Primāri, tie ir mūsu vecāki, vecvecāki, aukles.

Manai paaudzei tie ir vecāki, kuru vecāki ir pieredzējuši otro pasaules karu. Tie ir tie vecie laiki, kad nebija visu to zināšanu un tehnoloģisko brīnumu, kādi ir pieejami tagad, kuri sniedz pilnīgi citas iespējas kā dzīvot un uztvert pasauli.

Tātad, ja neattīstītos, ejot laikam uz priekšu, bet dzīvotu tieši tāpat kā dzīvoja mūsu vecāki vai vecvecāki, tad tas viss nebūtu atbilstoši vai piemērots videi, kura, acīmredzami, ir mainījusies.

Esmu bezgala pateicīga, ka, caur saviem vecvecākiem, esmu pieredzējusi īstu dzīvi laukos, kad tiem bija govis, vistas, truši, lieli dārzi un es redzēju kā viņi strādāja, novācot ražu un pārstrādājot to, lai pārziemotu.

Tātad, manā apziņā ir šis fails un es zinu, ka var arī tā.

Jā, laiks iet uz priekšu un pasaule mainās. Tagad Latvijā, ir būtiski samazinājušās mazās mājsaimniecības, kurās tiek piekopta šāda veida saimniekošana, jo attīstās industrializācija.

Ir pārtikas veikalu ķēdes, kurās var nopirkt visu nepieciešamo un cilvēki vairs neredz vērtību tam, lai ieguldītu savus resursus - darba spēku, naudu, lai pats nodrošinātu sev pārtikas grozu.
Attiecīgi, cilvēkiem ir vairāk brīva laika, jo nav jāuztur mājlopi, kuri dotu pienu, gaļu un olas. Nav jādomā par to kā iegūt ražu, graudus, dārzeņus un augļus, jo visu var nopirkt un, dzīves dārdzības dēļ, tas “neatmaksāsies”.

Neatmaksāsies - ir klišejiski pieņemts lēmums jo, ja paskatītos uz to no cita rakursa, tad ilgtermiņā, rūpējoties par sava pārtikas groza nodrošināšanu, cilvēks vairāk kustinātu savas smadzenes, domājot par to, kas jādara, lai uzturētu savu saimniecību. Tas vairāk fiziski kustētos, ieguldot savu roku darbu un vairāk laika pavadītu svaigā gaisā.
Tas izpildītu visas trīs galvenās pamatfunkcijas, kas uztur cilvēku pie labas veselības - kvalitatīva pārtika, kas spēj izaugt tavā dzimtajā vietā, atbilstoši taviem platuma grādiem - Latvijā. 

Paskatīsimies, kādu ietekmi industrializācijas attīstība atstāj uz mūsdienu sabiedrību. Piebildīšu, ka šī attīstība nav slikta, jo ir tehnoloģiju laikmets un mums ir pieejami ntie gadžeti, kas ir wow! un daudzi no tiem palīdz mūsu ikdienā.
Piemēram, produkts X, batoniņš ar riekstiem - rieksti taču ir veselīgi vai ne? Bet, ja tie ir aplieti saldā cukura sīrupā, jo cilvēkiem garšo saldas lietas un bērniem, vēl jo vairāk, bet cukurs ir viena no lietām, kas veicina atkarību! 

Batoniņa pievienotā vērtība, pirmajā brīdī liekas rieksti, bet, ja mēs pievērstu uzmanību tam, cik gramus cukura mēs uzņemam, sasummējot kopā ar citu produktu, pievienoto cukuru, kuru ikdienā lietojam, tad beigās sanāk, ka cukurs ieņem godpilno pirmo vietu, bet citas sastāvdaļas nespēj to konkurēt.
Tāpēc, ne velti ir ieteikums, kad sāp kakls vai, piemēram, sievietēm ir infekcijas tur lejā, samazināt cukura patēriņu, jo cukurs garšo baktērijām.
Cukurs tiek pieminēts zinātniskajos rakstos, kuri raksta par iekaisuma faktora mazināšanu cilvēka organismā.

Cilvēkam ir vairāk laika, jo nav nepieciešamības pašam veidot savu pārtikas grozu. Visu var nopirkt veikalā, attiecīgi veidojas mazkustīgums, cilvēki mazāk laika pavada svaigā gaisā. Iekštelpās viņus izklaidē TV, jaunie gadžeti, dators, kam ir internets, kurā var atrast visu!

Protams, cilvēkam ir jāēd un veikalos tam ir pieejams milzīgs pārtikas sortiments, kas ir garšīgs, jo  piesātināts ar garšvielām, kuras lietojot ilgtermiņā, izraisa atkarību, kas ir iemesls, kāpēc cilvēki bieži, uzturā lieto pārsaldinātos saldumus un čipšus, jeb izvēlas vienus un tos pašus pārtikas produktus, jo tie ir garšīgi.

Bet! Cik daudz patērētājs uzdod sev jautājumu - kādu pievienoto vērtību (PV) man sniedz šis pārtikas produkts, par kuru es maksāju savu naudu?

Es pievēršu uzmanību produkta sastāvam.

Jā, tas ir garlaicīgi, ja izvēlies sevi pabarot veselīgi, jo veikalā nevari ņemt visu, kas pagadās un, visbiežāk, sev nākas atteikt garšīgos atlaižu produktus, jo tie kas stāv acu līmenī un ir novietoti veikala vispieejamākajā vietā, bieži vien, ir ar ļoti zemu pievienotu vērtību! Un to apēdot, ieguvums ir vien bada sajūtas neitralizēšana, nevis kvalitatīva sava organisma pabarošana.

Bet garlaicīgi ir līdz brīdim, kad tas pārvēršas par tavu ikdienas paradumu - sekot līdzi, kas nonāk tavā pārtikas grozā, jo mērķis ir justies labi un būt enerģiskam!

Organismam ir nepieciešama dzīva pārtika, kurā ir dažādas uzturvielas, kuras nav pārsātinātas ar garšvielām. 

Manuprāt, veikalos ir par daudz to produktu, kuri nav dzīvi un ir BEZ pievienotās vērtības!

Tie ir augstā temperatūrā pārstrādāti, tādējādi, zaudējot savas superīpašības - konservi, burkas.

Sausie, jeb graudu produkti -  maize, makaroni, griķi, rīsi, utml.
Tie savas superspējas pazaudē, jo tie var nonākt līdz mums zināmajiem lielveikaliem tad, ja iztur cenas piedāvājuma konkurenci un, lai to izdarītu, tiem jāuztur lielas hektāru platības zemes, kur šo graudu kultūru izaudzēt. Lai to varētu izdarīt ir jānodrošinās pret kaitēkļiem un slimībām, kas ietekmē ražas kvalitāti un daudzumu, lai tā netiek kaitēkļu vai slimības iznīcināta, tāpēc tā tiek smidzināta ar pesticīdiem.

Jā, zinu, jau sāc šausmināties, ko es te rakstu :D

Neuztraucies, es to visu apzināti rakstu, jo tas ir tas, ko es zinu* un arī es esmu viens no jums, kas dzīvo šajā pasaulē un esmu atkarīga no visiem zināmajiem pārtikas veikaliem.

Bet, es varu savas zināšanas likt lietā un pieņemt pārdomātus lēmumus, kad domāju, ko pirkt, ko gatavot un bāzt savā mutē.

Prasi, kam jāpievērš uzmanība?

Uzņemtās pārtikas daudzveidībai, lai ikdienā, tev katru dienu nav jāēd makaroni, dažādojot tos ar mērcēm.

Nē, makarona pamatsastāvdaļa ir kvieši, kas ir lielākā graudu kultūra, kas tiek audzēta miljonos hektāru visā pasaulē. Patēriņš pasaulē ir milzīgs un, lai spētu nodrošinat šo izejvielu, audzējot, tiek izmantoti pesticīdi.

Tāpēc ir svarīgi pārskatīt un ar kritisku aci pieiet tam, kādi ir  produkti, kurus tu lieto ikdienā.

Cik daudz tajos ir svaigu dārzeņu? (Jā, arī tie, lai spētu nokļūt līdz lielveikalu tīklu, R un M plauktiem, pārdevējam ir jāpiedāvā zemākā cena, lai veikalu ķēde to pārdodot, varētu maksimāli daudz nopelnīt) un, lai viens burkānu pārdevējs spētu izaudzēt lielu daudzumu (tonnās) burkānus un varētu piedāvāt zemāko cenu, burkānus apstrādā, lai tos kāds nenograuztu vai kāda slimība neiznīcinātu ražu.

Latvijā izaudzēts burkāns, kuru var nopirkt par zemāko cenu nav tas burkāns, kādu tu pirms gadiem divdesmit ēdi, ja tev laukos dzīvoja ome.

Santa! Kā tad lai dzīvo?

Izvēloties maizi, kas ir cepta no bioloģiski audzētām graudu kultūrām.

Tas viss ir par spēju ieraudzīt, kā tu attiecies pret pārtikas groza ieguvi, lai sevi pabarotu.
Ko pērc un kāds ir tas ēdiens, kuru tu gatavo, cik bieži un cik daudz tu to ēd.

Mazs piemērs:

Ja cilvēks četras reizes nedēļā gatavo makaronus. Jo lēti un ātri. Makaronus pārlej ar veikalā nopērkamajām mērcēm, kuras tiek ražotas tā, lai termiņi ir vismaz gadu, attiecīgi, pievienojot tām konservantus un, gatavojot augstās temperatūrās, tās zaudē jebkādu PV, bet mēs iegūstam garšīgu maltīti. Piepildam vēderu, lai tas skaļi neburkšķ, apmierinam garšas kārpiņas un noskaņojums pamazām uzlabojas, bet kas ir tas, kas paliek organismā un palīdz izturēt mūsu ikdienas stresus. Kas mums sniedz resursus, lai smadzenes labi funkcionē?

Nē, es nesaku, ka nevajag ēst makaronus, pārlejot tos ar tiem domātajām mērcēm! Arī mūsu ģimenē ir makaronu dienas, tomēr mēs eksperimentējam ar makaronu veidiem. Meklēju makaronus no griķu miltiem, no pākšaugu miltiem, makaronus bez glutēna. Mērces gatavoju pati, no svaigiem dārzeņiem, pievienojot tiem sojas mērci, kokosa pienu vai krējumu.

Dārzeņi, augļi, zāļu tējas. Kad ir rudens ābolu laiks un ražas novākšana - brauciet uz laukiem vai meklējiet laukus pilsētā, kur to visu var iegādāt.

Svarīgi ir ēst sezonāli, maksimāli uzņemot, katra gadalaika periodā to kultūru, kas dabā, pie mums Latvijā, ir nogatavojusies.!

Pavasarī faunai sākot augt, visiem zaļumiem ir milzīga pievienotā vērtība - sīpolloki, pirmie redīsi! Ļoti noderīgi ir plūkt jaunās nātres un gārsu.
Es tās sablenderēju kopā ar ābolu vai banānu.
Nātre ir sen aizmirsts augs ar augstu pievienoto vērtību!

Vasaras sākums, pirmās ogas - zemenes, vēlāk citas ogas, salāti, zaļie zirnīši, pirmās sēnes mežā, velāk plūmes un āboli.

Rudenim tuvojoties, kad ir gatavi burkāni, bietes, kartupeļi un kāposti!

Saki, ka tas nav reāli? Ka tas ir dārgi?

Atceries, tu esi tas, ko tu domā un tikai tu pats vari mainīt to, kā tu domā.
Būtisks ir tavs nodoms kāpēc tu to dari.

Par to dārdzību runājot.

Parēķināsim, ja lētāk un vienkāršāk ir pirkt ātri pagatavojamu pārtiku.

Ilgtermiņā no tādas pārtikas pārtiekot tu pats apstādināsi savu organismu piegādāt ar tām vitāli nepieciešamajām uzturvielām, kas ilgtermiņā atstāj nevajadzīgas sekas un tavs ķermenis sāk slimot, jo tam ir uzturvielu deficīts!

Jā, zinu, ir cilvēki, kuri tiešām visu laiku ēd vienveidīgi un neslimo! Tā ir laimes spēle, jo tas ir atkarīgs no cilvēka genofonda, jeb senčiem, kuri pirms viņa ir bijuši veselīgi. Bet vai mēs gribam spēlēt šo laimes spēli?
Es negribu, jo man jau ir skaidrs, ka es tagad varu savu genofondu uzlabot, izvēloties jau šodien, ko likšu savā vēderā.

Es gribu prast izmantot savas zināšanas, lai izvēlētos mazāko ļaunumu un dzīvotu, maksimāli labāko, savas dzīves versiju.

Tas, ko es bieži pieminu - svarīgas ir zināšanas - ja tu tagad šo lasi, dodu tev mājasdarbu.

Būs jautri 🙂

Aizej uz tuvāko pārtikas lielveikalu un esi vērotājs, pievērs uzmanību, lai ejot uz veikalu esi paēdis, tas tev ļaus fokusēties uz doto uzdevumu, kuru tev došu.

Uzdevums: piefiksēt, kurus produktus tu pamani vislabāk un izpēti kāds ir šo produktu sastāvs. Kur tie tiek ražoti, izcelsmes valsts.

Izvērtē, kādi ir veikala produkciju sektori, procentuāli cik lielu daļu aizņem graudaugu izejvielu produkti, cik daudz konservēto produktu - burkas, mērces, konservējumi.

Cik daudz saldumu, cepumu, konfekšu, šokolādes. Kādi ir to iepakojumi (cik spilgti un uzkrītoši tie ir).
Cik liels ir dzīvās produkcijas preču stends (produkcija, kurai nav ilgs derīguma termiņš) un cik daudz tajā ir vietējās Latvijas izcelsmes produktu.

Izpēti produktiem sastāvu un pieej tam ar kritisko domāšanu, izvērtējot produkta pievienoto vērtību.

Galu galā, mēs esam tas, ko mēs ēdam un, ja mēs ilgtermiņā to ēdam, tas veido mūsu organismu, balstoties uz to, kā šīs produkts tiek veidots.

Vēl, es veikalos pamanu citu pircēju pirkuma grozus, kuriem tas ir pilns ar pārtiku bez PV. Es tos nenosodu, bet līdzjūtīgi novēroju, jo viņi vēl nav saskārušies savā ikdienā ar tām ciešanām, kuras esmu piedzīvojusi es. Man ir apstiprināta diagnoze, tāpec man ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko es pērku, jo es vēlos justies labi.

Tā ir mana realitāte un es rūpējos par sevi.

Tev prātā atkal iezagās doma, ka tagad viss tik dārgs un nevaram atļauties pirkt labāku pārtiku?

Jā, tas ir tas, kas nāk prātā pirmajā brīdī, bet, domājot ilgtermiņā, ēdot, tu veido sev pamatus un tavā pārziņā ir tas, cik atbildīgi tu izvēlies no kādiem materiāliem tos būvēt (domā par to, ka būvē sev māju, kurā dzīvosi visu savu mūžu).
Kad esam jauni un enerģiski, mēs nedomājam par to, ka pienāks diena un ķermenis var mums atspēlēties un tad ir jādodas pie ārsta, kas beigās izvēršas par daaaaaaudz dārgāku un laikietilpīgāku procesu, nekā mums gribētos.

Esi vērīgs un atbildīgs pret sevi. Es zinu, kā tas ir, kad ir slikti un man top skaidrs, ka es varu mainīt to, lai iegūtu vairāk enerģijas, dzīvojot savu dzīvi.

Nav komentāru

Komentēt