Ko es iemācījos laikā, kad nelietoju medikamentus, pilnībā uzņemoties atbildību par sevi un savu veselību.
Paldies, Tev, ja tagad lasi. Vēl lielāks paldies, ja izlasīji manus iepriekšējos rakstus, kur dalos savā pieredzē, rubrikā 17 gadi ar MS. Kad apzināti pieņēmu lēmumus PRET un vēlāk PAR medikamentiem, kurus man iesaka mans ārstējošais neirologs.
Tagad es vēlos vairāk iedziļināties un ļaut Tev izprast, kādu vēstījumu es vēlos nodot, pieredzot sevi šajās situācijās.
Es ieraudzīju kā izmainījās mana domāšana, līdz ar to, arī attieksme pret dzīvi un pašai pret sevi.
Un iemesls tam bija lielas atbildības uzņemšanās par sevi. Vispirms, man nācās izprast, kas es esmu, kas man ir vajadzīgs, kas man patīk un nepatīk. Kad es jūtos labi un, ja jūtos slikti, tad kā es varu sev palīdzēt.
Es pamanīju, ka cilvēki, kuri slimo, kā vienīgo risinājumu izmanto dakteri, kurš var izrakstīt recepti un, lietojot izrakstītos medikamentus, viņu apziņā ārstēšanās process beidzas.
Mans mērķis nav cilvēkus aicināt nelietot medikamentus, es vēlos pievērst cilvēku uzmanību signāliem, par kuriem vēsta viņu ķermenis, kurš slimo. Tas signalizē par to, ka jūtas slikti. Un pirmā palīdzība šajā gadījumā būtu saruna pašam ar sevi, lai saprastu, kādas robežas esi pārkāpis.
Laikā, kad izvēlējos dzīvi bez medikamentiem, es izvēlējos, ik soli, darboties savā labā.
Man nācās daudz ko “izravēt savā dārzā” - jeb atteikties no sev kaitējošām lietām, kuras bija kļuvušas par maniem ikdienas sabiedrotajiem - neveselīgiem paradumiem, kuri nāk no ģimenes, no apkārtējās sabiedrības un vides, kurā dzīvoju.
Man pašai vajadzēja veikt izpēti un mācīties.
Kas ir veselīgs ēdiens un kāds ir labs uzturs, kas var mani spēcināt, ne tikai remdēt izsalkumu.
Ieraudzīt, ka smēķēšana un alkohola lietošana ir nevis normāla ikdienas sastāvdaļa, bet tas ir apstāklis, kas ir kaitīgs manai veselībai un man ir iespējas ietekmēt to cik daudz es patērēju savā ikdienā šīs neveselīgās lietas.
Pievērst uzmanību savam bioritmam un saprast cik daudz stundas miega rada man labsajūtu, lai ikdienā varu darīt to, ko vēlos.
Ieraudzīt, ka es pārāk maz kustos un lielāko daļu ikdienas pavadu iekštelpās, kur nav pieejams svaigs gaiss.
Ieraudzīt tos faktorus, kuri rada man stresu un atrast risinājumu, tos maksimāli izslēgt no savas ikdienas.
Arī attieksmes mainīšana pret tiem ir risinājums!
Es sekoju savai intuīcijai, kura mani atbalstīja, sakot, ka es pati nosaku to kā es jūtos.
Ievērojot, augstāk minēto es uzlaboju savu labsajūtu, bet tas nenozīmē, ka es ne reizi nesaskāros ar veselības saasinājumiem. Tādi bija. Protams, arī tiem ir izskaidrojums, jo tie bija tie ārējie apstākļi, kurus es nevarēju ietekmēt, tie ietekmēja mani un radīja paaugstināta stresa apstākļus, kuri attiecīgi ietekmēja manu pašsajūtu.
Visizteiktāk es izjutu diskomfortu, kad piedzima mans pirmais dēls.
Miega trūkums, ļoti daudz nezināmā, neskaidrības par to kā jārīkojas. Papildus tam bija arī Covids.
Es nokļuvu ļoti zemā punktā, kad vienīgais risinājums man bija lūgt medikamentus, jo mans laiks vairs nepiederēja man.
Pamazām es pieņēmu savus jaunos spēles noteikumus.
Laiks skrien strauji un tagad man ir jau otrs dēls, bet pateicoties manai pieredzei ar pirmo es zināju, kādi būs izaicinājumi un centos maksimāli sagatavoties, lai atvieglotu savu ikdienu.
Es turpinu integrēt savā ikdienā tos soļus, kuri labvēlīgi ietekmē manu pašsajūtu - kvalitatīvs uzturs, kurš spēcina manu ķermeni. Pietiekošs miegs. Tik, cik tas ir iespējams, divu puiku mammai, tad cenšos izvairīties no apstākļiem, kuri rada man stresu. Daudz laiku pavadu ārā, svaigā gaisā, garās pastaigās. Un man ir grūti iedomāties sevi bez šīm lietām, jo tas viss esmu es pati.
Es neaicinu kopēt mani, es aicinu sameklēt sevi, savu labsajūtu un dzīvot tā, lai Tu jūties gandarīts par katru nodzīvoto dienu.