Mana diagnoze - multiplā skleroze
Kāpēc es izvēlējos NELIETOT medikamentus, kurus man piedāvāja mans ārstējošais neirologs?
Man bija un ir pārliecība, ka apstākļus, kuri cilvēkam liek justies slikti un mūsu ķermenim slimot, radam mēs paši.
Viss ir mūsu galvā!
Es izvēlējos meklēt tos cēloņus, kuri man liek justies slikti.
Man bija skaidrs, ka vecāki un skola par to nemāca, tas bija mans personīgais eksperiments, jeb mans izzināšanas process man pašai par sevi.
Es meklēju tarakānus savā galvā.
Nākotnē ārsti nedos medikamentus, tie pievērsīs pacienta uzmanību tam kā tas attiecās pret savu ķermeni, ko tas lieto savā uzturā un vērsīs uzmanību uz cēloņiem, kuri izraisa saslimšanu.
Es ticu, ka nejaušības nav nejaušas un biju atvērta uzlūkot savā dzīvē informāciju, kas runā par alternatīvām metodēm kā cilvēks var sev palīdzēt, kad viņa ķermenis slimo.
Es priecājos, ka pie manis nāca informācija, kas sakrita ar manu iekšējo pārliecību, ka cilvēks var visu mainīt un ietekmēt, tai skaitā savu veselību.Ar aizrautību es lasīju par Ajūrvēdu, kas ir senākā medicīnas sistēma uz Zemes.
Lasīju un māju ar galvu, jo, beidzot, kāds runāja tajā valodā, kuru es saprotu.
Grāmata, kura ir mūsu resursu sadaļā ir pieejama latviešu valodā, un nopērkama grāmatnīcās par Ajūrvēdu. Ājurvēda. Māksla dziedināt sevi.
Jauniegūtā informācija un tās integrēšana manā ikdienā bija iemesls, kāpēc 2009.gadā es apzināti pieņēmu lēmumu atteikties no medikamentiem.
Mana galvenā apņemšanās bija atrast tos cēloņus, kuri radīja man sliktu pašsajūtu un atrast veidus kā es varu justies labi un būt vesela.
Tu esi tas, ko tu ēd, lasi, domā un dari
Veģetāriete, vegāne, svaigēdāja. Pati sava ēdiena audzētāja. Tas bija ļoti interesants laiks, jo man patika apgūt ko jaunu un nebijušu. Līdzās ar jaunas ēdienkartes ieviešanu savā ikdienā es pieskāros arī filozofijai, kura runāja par tās lietderīgumu cilvēkam.
Lai spētu novērtēt, kurš no maniem eksperimentiem uz mani atstāj vislabākās sekas, es iemācījos sevi novērot un sajust. Tas viss man ļāva labāk iepazīt sevi un pasauli.
Es ieraudzīju, cik mainīga es varu būt un kā spēju ietekmēt to, kā es jūtos. Šis ceļš mani pārvērta par citu Santu, jo es izveidoju jaunus paradumus, kuri atstāja labvēlīgas sekas uz manu labsajūtu.
Savā ceļā es nebiju perfekta un, pilnīgi noteikti, pieļāvu neskaitāmas kļūdas. Es noteikti varēju izdarīt labāk un vairāk, bieži ļāvos vājuma mirkļiem, kad slinkoju, nebiju perfekta sava ceļa gājēja un nogāju no tā, tomēr labākais kas man ir - ir mana pieredze.
Svarīgs ir process. Un, visbiežāk, cilvēkam procesu neļauj izbaudīt bailes.
Reiz man vaicāja - Santa, Tev bailes nav? Un pati biju pārsteigta par savu atbildi:
Man ir bail par to, ka man ne no kā nav bail. Bet es apzinos, ka lielākais ienaidnieks es varu būt sev pati - mana straujā daba un asā mēle.